Pneimatisko disku bremžu gadījumā eļļa tiek hidrauliski ievadīta iekšējos un ārējos riteņu cilindros. Hidrauliskā spiediena ietekmē virzulis var nospiest bremžu bloku pret bremžu disku, tādējādi radot berzes griezes momentu un bremzēšanu. Un kāds ir tā galvenais darbības princips?
Kad bremze tiek atlaista, virzulis un bremžu kluči atgriežas stāvoklī ar blīvgredzena elastīgo spēku un atsperes elastīgo spēku. Tā kā taisnstūrveida blīvgredzena malas deformācija ir ļoti maza, atstarpe starp berzes plāksni un disku ir tikai aptuveni 0,1 mm katrā pusē, kad tā nobremzē, un tas ir pietiekami, lai nodrošinātu bremzes atbrīvošanu. Tā kā bremžu diska biezums mainās tikai nedaudz, kad tas tiek uzkarsēts un paplašināts, parādība" turot" nenotiks. Papildus blīvēšanas funkcijai taisnstūra gumijas blīvēšanas gredzens spēlē arī virzuļa atgriešanās un automātiskās klīrensa regulēšanas lomu. Ja atstarpe starp bremžu kluča berzes uzliku un disku palielinās, pēc tam, kad bremzēšanas laikā blīvgredzena deformācija sasniedz robežu, virzulis var turpināt kustību, līdz berzes uzlika nospiež bremžu disku. Pēc bremzes atlaišanas taisnstūra gumijas blīvslēga virzulis virzuļa aizmugurē ir tāds pats kā pirms nodiluma un joprojām saglabā standarta vērtību.
Parasti nav berzes veicinoša efekta, tāpēc bremžu darbību mazāk ietekmē berzes koeficients, tas ir, veiktspēja ir stabilāka; pēc iegremdēšanas ūdenī veiktspēja samazinās mazāk, un to var atjaunot normālā stāvoklī tikai pēc vienas vai divām bremzēm; izejas bremzēšanas moments ir vienāds. Izmērs un masa parasti ir maza; bremžu diska termiskā izplešanās visā biezuma virzienā ir ārkārtīgi maza, un tas būtiski nepalielinās bremžu klīrensu tāpat kā bremžu cilindra termiskā izplešanās un neizraisīs pārāk lielu bremžu pedāļa gājienu; klīrensu ir vieglāk sasniegt. Automātiska regulēšana, arī citas apkopes un remonta darbības ir samērā vienkāršas.
